Rembranta gleznas "Anatomijas stunda" mūsdienīga improvizācija (manas fotogrāfijas, apstrāde, montāža). Attēls veidots anatomijas mācību portāla www.kenhub.com izmantošanai. 

Latvijā visai kautrīgi piedāvātais Lenovo Twist manās rokās nu jau ir kādu laiciņu padzīvojis Šis tas ir iepazīts, šis tas piepirkts, un sāk veidoties viedoklis dažādos aspektos par šo spēļmanti... atvainojos, zvēru! 

Viena lieta, kurā tas pavisam noteikti "pārsit" praktiski jebkuru (ja ne visus) galda, portatīvo vai planšetdatoru, ir ievades veidu skaits. Mazulim Oliveram (kāpēc Oliveram, skatīt šeit) to ir gazilions dažādu veidu. Izmantojot visus pieejamos, ir iespējams kaut nedaudz pietuvoties Wacom Cintiq piedāvātajam sapnim - zīmēt ar roku, zoomot un izmantot Ctrl-Z funkciju.

Spams nepatīk nevienam. Datoram un e-pastam ir firewall, pasta kastei varot uzlīmēt uzlīmi, bet ko darīt ar spamu, kas dažādu sludinātāju un aktīvās pārdošanas puišu un meiteņu formā nāk pie dzīvokļa durvīm? Nevērt vaļā? Paskaidrot, ka neinteresē? Protams, tā var darīt, taču, lai lieki netērētu laiku ejot līdz durvīm vai cenšoties pārliecināt par jautājumiem, kam jau uzreiz ir skaidrs, ka "Nē!", lieliski strādā sava veida filtrs - dzīvokļa Firewall.

Mūsdienās, kad tehniskās iespējas ļauj iegūt īstenības dokumentālu fiksāciju tik atvieglotā un plaši pielietojamā veidā, tēla nozīme ir saglabājusies. Attēls, kurā ir apzināti vai neapzināti ietvertas norādes uz kādu tēlu, būs kopumā veiksmīgāks un laika nozīmē vērtīgāks kā tas, kurā šādu norāžu ir maz vai tās attiecas uz šaurāku publikas daļu. Tas ir būtiski gan reklāmas un citā fotogrāfijā, kas ir tendētas uz peļņas gūšanu, gan arī autora paša privātas
kolekcijas veidošanā.

Kvalifikācijas darbā, izpaužoties tēmas “Gaisma, forma, deformācija” ietvaros, radās nepieciešamība definēt deformāciju. Wikipedia apgalvo, ka deformācija (no latīņu valodas: deformatio – izkropļošana) ir ķermeņa formas vai izmēru maiņa ārēju spēku iedarbībā. No kā izriet, ka ķermenis pats nedeformējas, ja nav kāds ārējs spēks. Un tas būtu saprotami, jo kurš gan ķermenis labprātīgi pats sevi vēlētos izkropļot? Bet kā ir ar nemateriālām lietām? Tās, protams, arī pašas nevarētu gribēt deformēties.

Lai arī tiešais tulkojums deformāciju nosēdina uz negatīvo vārdu soliņa, tomēr fotogrāfijā tas ir vienīgais veids, kā ienest autora viedokli sausi fiksētajā faktā. Ideālai novērošanas kamerai var netikt piemērota neviena deformācija, bet jebkurai fotogrāfijai, ko ir uzņēmusi cilvēciska būtne, var atrast vismaz vienu, biežāk pat vairākus, deformācijas veidus.

Olivers piedzima ķīnieša Janga Juankinga daudzbērnu ģimenē. Jangs bija biznesa cilvēks, tāpēc pret bērniem izturējās kā pret preci. Jau uzreiz pēc dzimšanas Olivers tika nogādāts iestādījumā, kur nonāk visi bērni, kam paredzēts doties pie jauniem saimniekiem. Tā tas vienkārši bija iekārtots, tāpēc skumjām nebija vietas. Olivers bija pārāk maziņš, lai par to uztrauktos. Mazulis nāca pasaulē 2012. gada nogalē un jau pavisam drīz uzsāka savus brīnumainos piedzīvojumus.

Ceļu no Honkongas uz Toronto Olivers veica ar kravas lidmašīnu, taču bija vēl pārāk jauns, lai atcerētos detaļas. Un tomēr mīlestību pret lidošanu viņš saglabāja un atkārtoti iepazina turpmākajā dzīvē.

Es laikam esmu no tiem cilvēkiem, kam visādas noapaļotās formas tehnikā nesaista. Kantainas un agresīvas formas manuprāt labāk piestāv jaudīgai tehnikai. Tad nu atļāvos mazliet pabrowsēties un iegaumēt pāris interesantas lietiņas, ko kādreiz, kad man būs vairāk naudas, lielāks galds un mazāk putekļu :), es labprāt noliktu uz sava galda.

Pirms pusotra gada man bija iespēja piedalīties izdevniecības "Zvaigzne ABC" rīkotajā fantāzijas, fantastikas un šausmu stāstu konkursā "Sapņu laiks", un ir izgadījies tā, ka divi mani stāsti ir iekļuvuši starp 16 finālistiem, kuri tikuši publicēti grāmatā "Purpura karaļa galmā", kas tikko ir iznākusi un atrodama arī grāmatnīcu plauktos. Iesaku to iegādāties visiem attiecīgā žanra cienītājiem, un tas nav tikai pienākuma vai pieklājības pēc, kaut gan arī šādu motīvu vadīts tas būtu jauks žests atbalstot iespēju arī turpmāk notikt šādiem konkursiem un tikt publicētiem darbiem. Uzskatu, ka grāmata tiešām ir pavadītā laika vērta, bet par to sīkāk turpmākajā apskatā.

Mūsdienās par fotogrāfu sevi grib uzskatīt katrs, kas nopērk kameru (vai atrod to savā telefonā), taču par pianistu Tu nekļūsti, kad nopērc klavieres! Ikviens ar kaut ko sāk, tomēr kameras iegāde vēl Tevi nepadara par fotogrāfu. Soli pa solim mēģinot, mācoties un eksperimentējot Tu vari tuvoties tam, lai sevi varētu saukt par fotogrāfu. Varbūt pat ar lielo F... kādreiz vēlāk! :) Bet ir dažas pazīmes, kas liecina, ka esi uz pareizā ceļa.