Mūsdienās par fotogrāfu sevi grib uzskatīt katrs, kas nopērk kameru (vai atrod to savā telefonā), taču par pianistu Tu nekļūsti, kad nopērc klavieres! Ikviens ar kaut ko sāk, tomēr kameras iegāde vēl Tevi nepadara par fotogrāfu. Soli pa solim mēģinot, mācoties un eksperimentējot Tu vari tuvoties tam, lai sevi varētu saukt par fotogrāfu. Varbūt pat ar lielo F... kādreiz vēlāk! :) Bet ir dažas pazīmes, kas liecina, ka esi uz pareizā ceļa.
Asuma dziļums – kas tas ir?
Ja Tu nezini, kas ir asuma dziļums, tad Tu nezini, kas ir fotogrāfija. Iesācēji bieži vien nesaprot atšķirību starp diafragmas atvērumu, slēdža ātrumu un citiem sarežģītiem cipariem (Āāā, matemātika!). Taču brīdī, kad Tu atklāj īsto diafragmas maģiju, Tu atklāj pavisam jaunu pasauli – brīnišķīgi izplūduši foni ar precīzi asām detaļām priekšplānā. Šajā brīdī Tu vari iegrimt īstā bokeh svētlaimē!
Bokeh, Mademoiselle?
Filmas laikos bokeh bija maģiskais vārds, ko augstu izglītoti fotoļaudis cēli pieminēja vēlajās brokastīs savos buduāros. Neviens neuzdrīkstējās pat iebilst, kur nu vēl pajautāt, kas tas ir! Mūsdienās internets ir tik ļoti demokratizējis fotogrāfiju kopumā, ka bokeh vairs neizklausās pēc smalka franču vārda, ar ko “copēt” meitenes. Mūsdienās šo vārdu lieto daudzi, bet vai visi saprot, kas tas ir? Vienkāršiem vārdiem sakot, tas nozīmē, cik pievilcīga ir tā attēla daļa, kas nav fokusā. Līdz ar to optika ar labu bokeh dos skaistu nefokusā esošo daļu. Esi redzējis aplīšus no Ziemassvētku lampiņām fonā? Tad Tu zini, par ko ir runa!
Kāpēc istabā viss sanāk dzeltens?
Gaismas temperatūra? Mūsdienās mēs to saucam par baltā balansu, bet vēl nesenā pagātnē tas bija dīvains skaitlis uz filmu kastīšu sāniem, kas norādīja, vai fotogrāfijas sanāks labas vai nesaprotamos zilos toņos. Mērīts mistiskajos Kelvina skalas grādos, tas norāda gaismas avota krāsu. Saulaina diena pusdienlaikā tiek apzīmēta ar 5500K, apmākusies diena var būt līdz 8000K, bet halogēnā spuldze naktslampiņā ap 3200K. Sarežģīti? Pieradīsi! Vai arī vienkārši fotografē RAWā! :)
Pikseļu urķis!
Par pikseļu urķi var nosaukt tādu cilvēku, kas aplūkos savās bildēs katru pikseli. Pārbaudīt, vai ir pareizs asums, nav krāsu nobīdes vai pārgaismotas gaišās vietas – tie ir pikseļu urķa svarīgākie uzdevumi. Forumos šos cilvēkus bieži vien var atpazīt pēc tā, ka tā vietā, lai apspriestu kāda attēla baudāmību, viņi iebildīs, ka viņu jaunais superaparāts Canik D8000mk8 attēlus uzņem ar daudz lielāku pikseļu skaitu un sniegtu daudz precīzāku attēlu kā autora pašreizējā kamera. Nebrauksim no viena grāvja otrā, bet reizi pa reizei vajag aplūkot arī smalkumus, lai saprastu, kā digitālais attēls veidojas un cik labu attēlu sniedz Tava kamera un optika. Katrs pikselis ir kā mazs zobratiņš lielajā fotogrāfijas mehānismā.
Fotoaparāts nav kaklasaite
Fotokameras turēšana rokās ir svarīga pazīme visiem, kas kļūst vai vēl tikai sapņo kļūt par fotogrāfiem! Tā vietā, lai kamera slinki karātos siksnā kaklā, turi to rokā, lai jebkurā brīdī Tu būtu gatavs nospiest pogu un iegūt labāko kadru. Tiem, kurus uztrauc nosvīdušas rokas, vajadzētu nopietni apsvērt, pirms nonākt šajā etapā!
Manuālā fokusēšana = oldscool?
Skatīsimies patiesībai acīs – lielākā daļa mūsu būtu kā bez rokām, ja nebūtu autofokusa! Mūsdienās tas ir kļuvis tik labs, precīzs un ātrs, ka par to gandrīz aizmirstam. Bet vēl nesenā pagātnē bija jālūr fokusēšanas ekrānā, lai saprastu, vai pusaplīši ir precīzi viens otram pretī. Ekrāni ir ievērojami uzlabojušies, un fokusēšanās aplīši ir pazuduši pavisam, bet vēl joprojām nav labāka veida, kā dabūt izcili asu attēlu, kā vien grozīt objektīva fokusa gredzenu pašam!
Statīvs? Statīvs!
Lai cik lieli un neērti tie nebūtu (un nepiestāvētu jaunākās modes augstpapēžiem vai džinsām), ja kādu dienu gribēsi sevi saukt par fotogrāfu, Tev tāds būs jāiegādājas! Nopirkt ir viena lieta, bet svarīgi arī zināt, kad to patiešām vajag ņemt līdzi un lietot. Stiprie nēsās ikdienā, gudrie padomās, kad ņemt līdzi un kad nē! Klasiskā kļūda ir nopirkt pavisam “švaku” statīvu. Tad to pēc Darvina metodes var salīdzināt ar ziloni uz žirafes kājām. Vienreiz nopērkot kvalitatīvu statīvu, tas var pat pārdzīvot Tavu kameru. Bet atcerieties – lai cik superviegls nebūtu jaunais ogļšķiedras statīvs, tas ar katru kilometru kļūs par kilogramu smagāks!
Nu tā, te arī ir septiņas pazīmes! Protams, tas nav jāuztver kā vienīgā patiesība! Vislabākais veids, kā kļūt par fotogrāfu, ir saprast, uz ko ir spējīga Tava kamera, iemācīties pareizu kompozīciju un, protams, mēģināt, mēģināt, mēģināt! Un vēlreiz mēģināt! Veiksmi! :)
(Brīvās interpretācijas pamatā izmantotais avots.)
Ja Tu nezini, kas ir asuma dziļums, tad Tu nezini, kas ir fotogrāfija. Iesācēji bieži vien nesaprot atšķirību starp diafragmas atvērumu, slēdža ātrumu un citiem sarežģītiem cipariem (Āāā, matemātika!). Taču brīdī, kad Tu atklāj īsto diafragmas maģiju, Tu atklāj pavisam jaunu pasauli – brīnišķīgi izplūduši foni ar precīzi asām detaļām priekšplānā. Šajā brīdī Tu vari iegrimt īstā bokeh svētlaimē!
Bokeh, Mademoiselle?
Filmas laikos bokeh bija maģiskais vārds, ko augstu izglītoti fotoļaudis cēli pieminēja vēlajās brokastīs savos buduāros. Neviens neuzdrīkstējās pat iebilst, kur nu vēl pajautāt, kas tas ir! Mūsdienās internets ir tik ļoti demokratizējis fotogrāfiju kopumā, ka bokeh vairs neizklausās pēc smalka franču vārda, ar ko “copēt” meitenes. Mūsdienās šo vārdu lieto daudzi, bet vai visi saprot, kas tas ir? Vienkāršiem vārdiem sakot, tas nozīmē, cik pievilcīga ir tā attēla daļa, kas nav fokusā. Līdz ar to optika ar labu bokeh dos skaistu nefokusā esošo daļu. Esi redzējis aplīšus no Ziemassvētku lampiņām fonā? Tad Tu zini, par ko ir runa!
Kāpēc istabā viss sanāk dzeltens?
Gaismas temperatūra? Mūsdienās mēs to saucam par baltā balansu, bet vēl nesenā pagātnē tas bija dīvains skaitlis uz filmu kastīšu sāniem, kas norādīja, vai fotogrāfijas sanāks labas vai nesaprotamos zilos toņos. Mērīts mistiskajos Kelvina skalas grādos, tas norāda gaismas avota krāsu. Saulaina diena pusdienlaikā tiek apzīmēta ar 5500K, apmākusies diena var būt līdz 8000K, bet halogēnā spuldze naktslampiņā ap 3200K. Sarežģīti? Pieradīsi! Vai arī vienkārši fotografē RAWā! :)
Pikseļu urķis!
Par pikseļu urķi var nosaukt tādu cilvēku, kas aplūkos savās bildēs katru pikseli. Pārbaudīt, vai ir pareizs asums, nav krāsu nobīdes vai pārgaismotas gaišās vietas – tie ir pikseļu urķa svarīgākie uzdevumi. Forumos šos cilvēkus bieži vien var atpazīt pēc tā, ka tā vietā, lai apspriestu kāda attēla baudāmību, viņi iebildīs, ka viņu jaunais superaparāts Canik D8000mk8 attēlus uzņem ar daudz lielāku pikseļu skaitu un sniegtu daudz precīzāku attēlu kā autora pašreizējā kamera. Nebrauksim no viena grāvja otrā, bet reizi pa reizei vajag aplūkot arī smalkumus, lai saprastu, kā digitālais attēls veidojas un cik labu attēlu sniedz Tava kamera un optika. Katrs pikselis ir kā mazs zobratiņš lielajā fotogrāfijas mehānismā.
Fotoaparāts nav kaklasaite
Fotokameras turēšana rokās ir svarīga pazīme visiem, kas kļūst vai vēl tikai sapņo kļūt par fotogrāfiem! Tā vietā, lai kamera slinki karātos siksnā kaklā, turi to rokā, lai jebkurā brīdī Tu būtu gatavs nospiest pogu un iegūt labāko kadru. Tiem, kurus uztrauc nosvīdušas rokas, vajadzētu nopietni apsvērt, pirms nonākt šajā etapā!
Manuālā fokusēšana = oldscool?
Skatīsimies patiesībai acīs – lielākā daļa mūsu būtu kā bez rokām, ja nebūtu autofokusa! Mūsdienās tas ir kļuvis tik labs, precīzs un ātrs, ka par to gandrīz aizmirstam. Bet vēl nesenā pagātnē bija jālūr fokusēšanas ekrānā, lai saprastu, vai pusaplīši ir precīzi viens otram pretī. Ekrāni ir ievērojami uzlabojušies, un fokusēšanās aplīši ir pazuduši pavisam, bet vēl joprojām nav labāka veida, kā dabūt izcili asu attēlu, kā vien grozīt objektīva fokusa gredzenu pašam!
Statīvs? Statīvs!
Lai cik lieli un neērti tie nebūtu (un nepiestāvētu jaunākās modes augstpapēžiem vai džinsām), ja kādu dienu gribēsi sevi saukt par fotogrāfu, Tev tāds būs jāiegādājas! Nopirkt ir viena lieta, bet svarīgi arī zināt, kad to patiešām vajag ņemt līdzi un lietot. Stiprie nēsās ikdienā, gudrie padomās, kad ņemt līdzi un kad nē! Klasiskā kļūda ir nopirkt pavisam “švaku” statīvu. Tad to pēc Darvina metodes var salīdzināt ar ziloni uz žirafes kājām. Vienreiz nopērkot kvalitatīvu statīvu, tas var pat pārdzīvot Tavu kameru. Bet atcerieties – lai cik superviegls nebūtu jaunais ogļšķiedras statīvs, tas ar katru kilometru kļūs par kilogramu smagāks!
Nu tā, te arī ir septiņas pazīmes! Protams, tas nav jāuztver kā vienīgā patiesība! Vislabākais veids, kā kļūt par fotogrāfu, ir saprast, uz ko ir spējīga Tava kamera, iemācīties pareizu kompozīciju un, protams, mēģināt, mēģināt, mēģināt! Un vēlreiz mēģināt! Veiksmi! :)
(Brīvās interpretācijas pamatā izmantotais avots.)
RSS Feed