Rembranta gleznas "Anatomijas stunda" mūsdienīga improvizācija (manas fotogrāfijas, apstrāde, montāža). Attēls veidots anatomijas mācību portāla www.kenhub.com izmantošanai. 

Mūsdienās, kad tehniskās iespējas ļauj iegūt īstenības dokumentālu fiksāciju tik atvieglotā un plaši pielietojamā veidā, tēla nozīme ir saglabājusies. Attēls, kurā ir apzināti vai neapzināti ietvertas norādes uz kādu tēlu, būs kopumā veiksmīgāks un laika nozīmē vērtīgāks kā tas, kurā šādu norāžu ir maz vai tās attiecas uz šaurāku publikas daļu. Tas ir būtiski gan reklāmas un citā fotogrāfijā, kas ir tendētas uz peļņas gūšanu, gan arī autora paša privātas
kolekcijas veidošanā.

Kvalifikācijas darbā, izpaužoties tēmas “Gaisma, forma, deformācija” ietvaros, radās nepieciešamība definēt deformāciju. Wikipedia apgalvo, ka deformācija (no latīņu valodas: deformatio – izkropļošana) ir ķermeņa formas vai izmēru maiņa ārēju spēku iedarbībā. No kā izriet, ka ķermenis pats nedeformējas, ja nav kāds ārējs spēks. Un tas būtu saprotami, jo kurš gan ķermenis labprātīgi pats sevi vēlētos izkropļot? Bet kā ir ar nemateriālām lietām? Tās, protams, arī pašas nevarētu gribēt deformēties.

Lai arī tiešais tulkojums deformāciju nosēdina uz negatīvo vārdu soliņa, tomēr fotogrāfijā tas ir vienīgais veids, kā ienest autora viedokli sausi fiksētajā faktā. Ideālai novērošanas kamerai var netikt piemērota neviena deformācija, bet jebkurai fotogrāfijai, ko ir uzņēmusi cilvēciska būtne, var atrast vismaz vienu, biežāk pat vairākus, deformācijas veidus.

Mūsdienās par fotogrāfu sevi grib uzskatīt katrs, kas nopērk kameru (vai atrod to savā telefonā), taču par pianistu Tu nekļūsti, kad nopērc klavieres! Ikviens ar kaut ko sāk, tomēr kameras iegāde vēl Tevi nepadara par fotogrāfu. Soli pa solim mēģinot, mācoties un eksperimentējot Tu vari tuvoties tam, lai sevi varētu saukt par fotogrāfu. Varbūt pat ar lielo F... kādreiz vēlāk! :) Bet ir dažas pazīmes, kas liecina, ka esi uz pareizā ceļa.